Видео смотреть бесплатно
Смотреть 365 видео
Официальный сайт zakonoproekt2010 24/7/365
Смотреть видео бесплатно
|
||||||||||||
|
Рефераты
Деньги и кредит (152)Kredоts
Размер: 81.85 KB
Скачан: 22 Добавлен: 02.08.2005 Latvijas Universit?te Ekonomikas un vad?bas fakult?te refer?ts KRED?TI R?ga 2002 SATURS lpp. 1.1.Kred?ta nepiecie?am?ba_________________________________________4 1.2.Kred?ta funkcijas______________________________________________5 1.3.Kredit??anas pamatprincipi______________________________________5 2.1.Kred?tu iedal?jums_____________________________________________5 2.2.Kred?tu veidi_________________________________________________6 2.3.Kred?tu klasifik?cija___________________________________________11 2.4.Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m Banku sist?mas monet?rie r?d?t?ji ir tautsaimniec?bas noz?m?gs indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksm?gs, jo ir augu?i banku akt?vi, izsniegto aizdevumu apjoms, k? ar? bankas guvu?as liel?ko pe??u kop? valsts neatkar?bas atjauno?anas. 2001.gad? banku akt?vi, sal?dzinot ar 2000.gadu, ir palielin?ju?ies, k? ar? ?pa?i strauji ir palielin?jies aizdevumu apjoms. Liel?kais izsniegto aizdevumu, k? ar? piesaist?to noguld?jumu apjoms Darba galvenais m?r?is ir raksturot Latvijas komercbanku pied?v?to kred?tu veidus un re?lo situ?ciju par katru no tiem. 1. Kred?ta b?t?ba 1. Kred?ta nepiecie?am?ba Kred?ts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskaj?m vai juridiskaj?m person?m sniedz kred?tiest?de un kas dod ties?bas ??m person?m r?koties ar naudu vai cit?m aizvietojam?m liet?m, un uzliek saist?bas atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez procentiem. V?rds “kred?ts” c?lies no lat??u valodas credare – kas noz?m?, tic?t, uztic?ties. Kred?ta dev?js kred?ta ??m?jam atv?l lieto?anas ties?bas uz noteiktu naudas summu, bet kred?ta ??m?js uz?emas saist?bas ?o naudas summu p?c noteikta laika atmaks?t. K? kompens?cija par lieto?anas ties?bu atdo?anu parasti tiek noteikti procenti. Ir vair?ki kred?tu nepiecie?am?bas varianti: Bankas ne??lo naudu speci?listiem, kas r?p?gi izv?rt? invest?ciju gaid?mo rezult?tu gaid?mo efektivit?ti, riska pak?pi. Dro?a invest?cija – dro?a kred?ta atmaksa ar procentiem. T?d? k?rt? kred?ts, pirmk?rt, ir invest?ciju finansi?lais avots; otrk?rt, izv?r? uz??m?jdarb?bu; tre?k?rt, pateicoties kapit?la t?ram ra??gumam, sekm? procentu no kapit?la veido?anas; ceturtk?rt, apmaks?jot uz??m?jsp?jas, pal?dz rad?t pe??u; Finansu ministriju banku sist?m? l?gt ?slaic?gu kred?tu; Uzskaitot kred?ta nepiecie?am?bas variantus, nedr?kst aizmirst, ka debitors non?k kreditora atkar?b? un otr?di. Bankrot?t var firma, fiziska persona, ja t? nesp?j kred?tu l?dz ar procentiem atdot. Bankrot?t var ar? banka, ja t?s debitori laikus kred?tus neatdod un nemaks? procentus. 2. Kred?ta funkcijas Kred?ta funkcijas ir ??das: Svar?g?k? ir p?rdales funkcija, t? ar kred?ta pal?dz?bu nodro?ina kapit?la p?rdali tautsaimniec?b?, to novirz??ana no vienas nozares uz citu, no vieniem ?pa?niekiem pie citiem. T?dej?di k??st iesp?jama ra?o?anas papla?in??ana ?rpus kapit?la ietvariem, ekonomisk? att?st?ba un l?dzek?u koncentr?cija izdev?g?kos un perspekt?v?kos virzienos. Kred?ts regul? ar? kop?jo naudas apriti tautsaimniec?b? un ekonomiskajos procesos. Ar bankas regul??anas meh?nisma pal?dz?bu tiek ieguld?ti kred?tu resursi, sa?aurin?ta vai papla?in?ta naudas aprite. Savuk?rt tas papla?ina vai samazina maks?tsp?j?go piepras?jumu. Kred?ta regul?jo?? funkcija ir cie?i saist?ta ar citu ekonomisko instrumentu – finansu un cenu meh?nismu – darb?bu. 3. Kredit??anas pamatprincipi Lai banka klientam izsniegtu kred?tu tad tai ir j?iev?ro da?i pamatprincipi. Pirmk?rt, k?ds ir kred?ta m?r?is? Neatkar?gi no t? vai persona ir fiziska vai juridiska, bankai ir svar?gi zin?t k?dam m?r?im ir paredz?ts Otrk?rt, klienta raksturojums un vi?a sp?ja atmaks?t kred?tu. Bankas uzdevums ir p?rliecin?ties, ka klients ir uzticams, k? ar? j?zina vi?a finansi?lais st?voklis. Lai to p?rbaud?tu, banka var piepras?t uz??muma re?istr?cijas apliec?bu, stat?tus, bilanci un p?rskatu par uz??muma finansi?l?s darb?bas rezult?tiem. K? ar? bankai ir ties?bas piepras?t dokumentu, kas apliecina, ka kred?ta ??m?js ir sp?j?gs aiz?emto naudu atmaks?t un sa?emt? naudas summa ir pietiekami nodro?in?ta. Tre?k?rt, kred?ta nodro?in?jums. Lai kredit??anas rezult?t? neciestu banka, t? jau savlaic?gi piev?r? tam uzman?bu. Atbilsto?i LR Kred?tiest??u likuma pras?b?m, kred?tiest?de var izsniegt kred?tu, ja tas ir nodro?in?ts ar, piem?ram, kustamo un nekustamo ?pa?umu, v?rtspap?riem, galvojumiem. Ceturtk?rt, aizdevuma apjoms. Saska?? ar LR Kred?tiest??u likumu kred?ta maksim?lais lielums vienam aiz??m?jam vai savstarp?ji saist?tai klientu grupai nedr?kst p?rsniegt 25% no bankas pa?u kapit?la. 2. Kred?tu iedal?jums un klasifik?cija 2.1. Kred?tu iedal?jums Kred?tus, kurus pied?v? Latvijas komercbankas saviem klientiem, var iedal?t vair?k?s kategorij?s par pamatu ?emot vienas grupas kred?tu kop?g?s Faktoringa l?gums atbr?vo uz??mumu no konkr?t?s naudas pl?smas administr??anas, jo ??s r?pes uz?emas faktoringa pied?v?t?js – attiec?g? finansu instit?cija); 1. Kred?tu veidi Past?v da??das kred?ta pamatformas. Skatoties no makroekonomisk? viedok?a, tie ir t?di kred?tu veidi, kas dod impulsu ekonomikas att?st?bai. Komerci?lais kred?ts. ?? kred?ta attiec?bas veidojas tad, ja preci, t.sk. pakalpojumus p?rdod ar maks?jumu atlik?anu uz v?l?ku laiku. Kred?ta objekts ir p?rdot?s preces. P?rdo?anas br?d? prece netiek apmaks?ta, bet kredit?ta. Komerci?lais kred?ts aptver ar? pre?u p?rdo?anu uz nomaksu. Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis. No komerci?l? kred?ta ir atvasin?ts akredit?vs un faktorings. B?t?b? akredit?vam ar kred?tu nav nek?da sakara. Praktiski akredit?vs ir antikred?ta instruments. Tas ir pirc?ja bankas r?kojums pieg?d?t?ja bankai apmaks?t pieg?d?t?ja iesniegtos r??inus par nos?t?taj?m prec?m vai sniegtajiem pakalpojumiem saska?? ar noteikumiem, kas atrun?ti pirc?ja akredit?taj? iesniegum?. Lai v?l vair?k pa?trin?tu naudas sa?em?anu, p?rdev?js izmanto Faktorings, l?dz?gi k? l?zings, ir finansu ieguves veids, kas neprasa papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saist?bu faktu. ?is dar?jums ir izdev?gs ne tikai preces vai pakalpojuma pied?v?t?jam, tas ar? rada viegl?ku nomaksas noteikumus ar? pirc?jam un savu da?u pe??as g?st ar? dar?juma nodro?in?t?ja – banka vai l?zinga sabiedr?ba. Faktoringa izmantot?ju skaits Latvij? nav liels, jo tr?kst pieredzes. Faktoringu var?tu izmantot krietni vair?k uz??mumu, jo tas tie?i samazina debitoru par?dus. Tas rada iesp?ju uz??mumiem vair?k l?dzek?u novirz?t pamatdarb?bai. Sekojo?aj? diagramm? var apl?kot faktoringa kop?j? portfe?a sadali 1.diagramma Diagramma r?da, ka visvair?k faktoringu 2000.gad? izmantojusi Parekss banka, p?r?j?s bankas nesp?l? p?r?k lieli lomu ?aj? kred?t??anas veid?. Ban?ieru kred?ts. To izsniedz bankas un citas kred?tiest?des juridisk?m un fizisk?m person?m naudas aizdevumu form? taj? gad?jum?, ja klienta nor??inu kont? izdar?to maks?jumu summa noteikt? laika period? p?rsniedz iemaksu summas ?aj? kont?. Ba??ieru kred?ta objekts, at??ir?b? no komerci?l? kred?ta, ir nauda. Ba??ieru kred?ts izsaka attiec?bas starp ba??ieriem, komersantiem un jebkur?m juridisk?m un fizisk?m person?m. No uz??m?jdarb?bas un kred?ta atmaksas viedok?a b?tiska noz?me ir ba??ieru kred?ta termi?iem. ?os termi?us regul? invest?ciju projekti, dod ies?ju aiz?emtajiem l?dzek?iem veikt liel?ku vai maz?ku apri?u skaitu, sekm? intens?v?ku vai maz?k intens?vu uz??m?jdarb?bu, lai kred?tu laik? dz?stu. Hipot?ku kred?ts. Tas ir ilgtermi?a kred?ts, kas ir izsniegts pret Hipot?ku kred?ts ir pla?i izplat?ts ekonomiski att?st?t?s valst?s. Un tas viss t?p?c, ka noteiktu saimnieciskai darb?bai sniedz ilgtermi?a kred?tus, kas nodro?in?ti ar nekustamo ?pa?umu – ??lu. T?s ir v?rtspap?rs, kas p?rst?v nekustam? ?pa?uma ie??l?jumu hipot?ku bank? un dod t? tur?t?jam ties?bas sa?emt iepriek? fiks?tu ien?kumu, izteiktu procentos no ??lu z?mes nomin?lv?rt?bas. Hipotek?ro kred?tu parasti izsniedz ??diem m?r?iem – zemes augl?bas uzlabo?anai, nekustam? ?pa?uma pirk?anai, ?ku b?v??anai, ilggad?giem st?d?jumiem un taml?dz?gi. N?ko?aj? diagramm? var apl?kot Latvijas uz??mumiem un priv?tperson?m izsniegto hipotek?ro aizdevumu apjomus, laika posm? no 1997.gada l?dz pat 2.diagramma Diagramma par?da, ka hipotek?ro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir divk?r?ojies. V?l tikai j?dom?, lai procentu likmes paliktu stabila un nemain?ga. Valsts kred?ts. To raksturo tas, ka valsts izlai? aiz??muma oblig?cijas. Oblig?cijas ir reiz? gan par?da z?me, gan v?rtspap?rs, kas t? tur?t?jam nodro?ina fiks?tu procentu likmi. Oblig?cijai ir nomin?lv?rt?ba un tirgus cena. T?s parasti izplata ar banku starpniec?bu, t?s ir p?rkamas v?rtspap?ru tirg?. Oblig?cijas cena ir tie?i atkar?ga no to pied?v?juma un piepras?juma sam?ram. T?s br?vi p?rk un p?rdod iedz?vot?ji. P?c t? var spriest, ka valsts ir debitors. Valsts iek??j? uz??muma oblig?cijas ir probl?ma, kas cie?i saist?ta ar valsts bud?eta defic?tu. Emit?jot un p?rdodot valsts iek??j? aiz??muma oblig?cijas, Finansu ministrija papildina valsts bud?etu. Valsts iek??j? aiz??muma oblig?ciju emisija ir pirm? paz?me, ka valsts bud?et? ir defic?ts. L?zings. Tas ir gan noma ar izpirk?anas ties?b?m, gan p?rdo?ana uz nomaksu, gan ?patn?js kred?ts. Tas ir viens no paz?stam?kajiem kred?ta paveidiem Latvij?. Latvij? l?zinga oper?cijas veic, piem?ram, Parekss banka, Multibanka, Kr?jbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka ?im nol?kam ir nodibin?ju?as banku meitas uz??mumus. L?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku ( l?zinga dev?ju jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las to izmantot sav? biznes? ( l?zinga sa??m?ju jeb nomnieku). Un ??s attiec?bas veidojas uz min?t? l?zinga l?guma abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas ) pamata. V?rdu sakot, l?zinga dev?js nop?rk attiec?go l?zinga dar?juma objektu sav? ?pa?um? un atdod to lieto?an? l?zinga ??m?jam. L?zinga ??m?js veic pak?peniskus maks?jumus, nor??inoties par iesp?ju lietot sev nepiedero?u preci. Pats galvenais ir saprast, ka l?zings nav noma ar izpirk?anas ties?b?m, jo kad uz??mums nom? k?du ra?o?anas l?dzekli ar izpirk?anas ties?b?m, uz??mums k??st par t? ?pa?nieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu, bet ja l?zinga dar?jum? uz??mums k??st par ?pa?nieku tikai tad, kad ra?o?anas l?dzek?u v?rt?ba ir piln?gi samaks?ta. Parasti l?zinga s?kuma summa sv?rst?s ap 100 latiem. Nav retums, ka ?? summa ir krietni maz?ka – no Ls 5 l?dz Ls 10. L?zinga l?guma termi?? – no viena m?ne?a l?dz vienam gadam. No l?zinga ??m?ja neprasa nek?dus speci?lus dokumentus, izzi?as, iz?emot pasi ar dz?vesvietas pierakstu. Da?as l?zinga firmas, sl?dzot l?gumu par summu virs 500 latu, k? garantu prasa pasi ar Latvijas pierakstu. Mikrol?men? risks saist?s ar firmas l?zinga ??m?jas maks?tnesp?ju, Bet savuk?rt makrol?men?, nopietns l?zinga dev?ja naidnieks ir infl?cija, t?pat val?tas kursa izmai?as, banku noguld?jumu procentu likmju k?pums, izmai?as kred?ta nosac?jumos u.c. Tr?s ceturtda?as organiz?ciju, kas sl?dz l?zinga l?gumus, ir komercbankas vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi. Tikai ceturt? da?a organiz?ciju, kas sniedz l?zinga pakalpojumus vai sl?dz l?zinga dar?jumus, nav banku uz??mumi. Tas apstiprina to, ka Latvij? l?zings ir cie?i saist?ts ar banku kred?tu. Kopum? l?zings ir atz?ts par vienu no visstrauj?k augo?aj?m industrij?m Latvij?. To sekm? valsts ekonomikas att?st?ba, l?zinga k? finans?juma veida popularit?tes pieaugums, k? ar? l?zinga komp?niju sadarb?bas partneru skaita palielin??an?s, kas ar vien vair?k pied?v? l?zinga pakalpojumus. Lai veicin?tu l?zinga pakalpojumu sniedz?ju sadarb?bu, sak?rtotu l?zinga tirgu un noskaidrotu l?zinga kop?jos apjomus, ir j?pl?no piesaist?t jaunus biedrus. Visliel?ko Latvijas L?zinga asoci?cijas l?zinga portfe?a da?u p?c akt?vu sadal?juma – 31% no kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automa??nu l?zings. Tam seko ra?o?anas iek?rtu ieg?des l?zings ar 22% no l?zinga portfe?a jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustam? ?pa?uma l?zings aiz?em 18.3% 3.diagramma. Diagramma r?da, ka visliel?k? da?a l?zinga pakalpojumi ir izmantoti lielu objektu b?v??anai vai pirk?anai, piem?ram, ku?iem, lidma??n?m utt. N?ko?aj? diagramm? var apl?kot l?zinga portfe?a sadal?jumu p?c termi?strukt?ras uz 2002.gada 1.janv?ri. 4.diagramma Diagramma r?da, ka l?zinga ??m?ju piepras?t?kais laika termi?? ir 1 T? k? tiek uzskat?ts, ka Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cijas biedri – 5.diagramma Diagramma r?da, ka l?zinga izsnieg?anas zi?? l?deris ir Hanza L?zings, sast?dot 61% no kopapjoma, tuv?kais sekot?js ir tikai ar 29% no kopapjoma – Part?r?t?ju kred?ts. ?is kred?ta formas nosaukums it k? nep?rprotami raksturo kred?ta darb?bu. Pat?ri?a kred?ta objekti ir t?s preces, ko p?rk un p?rdod pat?ri?a pre?u tirg?. Debitors ir atsevi??s pat?r?t?js, m?jsaimniec?ba. Pirmk?rt, ?? kred?ta objekti ir tie pat?ri?a priek?meti, kas nav saist?ti ar cit?m kred?ta form?m. Otrk?rt, pat?r?t?ju kred?tu t?r? veid? pastiprina kred?ta kartes. Par ??m kart?m var uz kred?ta ieg?d?ties visu pat?ri?a pre?u kl?stu. Pat?ri?a kred?ts gan pag?tn?, gan ?odien ir pamatos ?slaic?gs. Bie?i t? termi?? sniedzas l?dz tuv?kai algas dienai. Uz ilg?ku laiku ?o kred?tu var izsniegt ilgsto?as lieto?anas pat?ri?a pre?u ieg?dei, piem?ram, m?beles utt. Pat?ri?a kred?ts ir iedarb?gs piepras?juma papla?in??anas r?ks. Jo kam?r ilgsto??s lieto?anas pat?ri?a priek?metiem ir akt?vs noiets, p?rdev?js nedom? ??s preces p?rdot uz kred?ta. Tikko piepras?jums kr?tas, preci s?k p?rdot uz kred?ta. ??ds solis var b?t ekonomiski pretrun?gs. Jo ja kred?ts iesald? naudu prec?s, ko apmaks?s p?c ?s?ka vai ilg?ka laika, tad tas pal?nina l?dzek?u apriti. Un procenti par pat?ri?a kred?tu ?os zaud?jumus kompens? neliel? apm?r?. Bet p?rdodot uz kred?ta p?rdev?jam ir izdev?g?k, nek? bezdarb?b? gaid?t pirc?ju un l?dzek?u apriti v?l vair?k pal?nin?t. Pat?ri?a kred?ta variant? prece ir d?rg?ka, bet maks?t var ilg?ku laiku maz?m summ?m. 2. Kred?tu klasifik?cija Pamatojoties uz kred?tu nov?rt?jumu, saska?? ar Latvijas Bankas padomes 3. Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m M?sdien?s past?v vair?kas kred?tu formas, kas ir at??ir?gas, ja kred?ta pras?t?js ir fiziska persona vai ja persona ir juridiska. Aizdevumi fizisk?m person?m. Overdrafts – viens no kred?tl?nijas veidiem, ko klients var izmantot, veicot izmaksas no sava nor??inu konta, kas p?rsniedz konta atlikumu. Aizdevumi, kas paredz?ti kapit?lieguld?juma finans??anas un v?l?kas ie??mumu summas sasaist??anai - ?stermi?a aizdevumi, kas paredz?ti, lai nodro?in?tu klientu ar jaunas m?jas pirk?anai nepiecie?amajiem l?dzek?iem, pirms tas ir sa??mis naudu no iepriek??j?s m?jas p?rdo?anas. ?is aizdevumu veids ir saist?ts ar zin?mu risku, jo klientam ir j?maks? procenti par diviem lieliem aizdevumiem, ko ne katrs var at?auties. Turkl?t past?v risks, ka paredz?tie ien?kumi netiks sa?emti, t?dej?di atmaksas periods pagarin?sies un l?dz ar to procentu maks?jumi, kas j?veic par aizdevuma lieto?anu ?aj? laika period?, kop? veidos liel?ku summu nek? paredz?ts. Aizdevumi ar nemain?gu procentu likmi – nelieli aizdevumi (no 1000 l?dz 10 000 latiem) uz laiku no 6 m?ne?iem l?dz 5 gadiem. ??di aizdevumi parasti tiek izmantoti ma??nas vai citas ilgsto?i lietojamas pat?ri?a preces ieg?des finans??anai. Aizdevuma atmaks??anas noteikumi parasti paredz vien?dus ikm?ne?a maks?jumus, kas vienlaikus ietver gan procentus, gan pamatsummas atmaksu. Atjaunojam?s kred?tl?nijas – saska?? ar atjaunojam?s kred?tl?nijas noteikumiem banka autom?tiski katru m?nesi p?rskaita no klienta nor??inu konta (vai ar? klients katru m?nesi iemaks?) klienta atjaunojam?s kred?tl?nijas kont? noteiktu summu. P?c tam ?im klientam ir ties?bas m?ne?a laik? iz?emt no ?? konta zin?mu summu, kas vien?da ar ikm?ne?a iemaksas vair?kk?rt?gu reizin?jumu, par k?du banka un klients iepriek? vienoju?ies. Ja ?aj? kont? ir kred?ta atlikums, tad klients sa?em par to procentus. Banka aizdevumu izsniedz zemes ieg??anai, manto?anas ties?bu nok?rto?anai, ?ku b?v??anai, melior?cijai un ilggad?giem st?d?jumiem, agr?ko hipotek?ro par?du nok?rto?anai u.c. vajadz?b?m. Kred?tkar?u aizdevumi – ?im aizdevumam past?v divi galvenie kred?tkar?u veidi, no kuriem tikai viens nodro?ina kred?tkartes lietot?ju ar iesp?ju izmantot kred?tu ilg?ku laika periodu: Overdrafts – br?vi izmantojams, noteikts kred?tlimits bez atmaksas grafika, bet ar izmanto?anas termi?u l?dz 12 m?ne?iem. Vai ar? iepriek? saska?ota kred?tl?nija jeb aiz??muma ties?bas, kuras klients var izmantot, veicot maks?jumus vai veicot izmaksas no sava nor??inu konta. Juridisko personu overdrafti ir atmaks?jami p?c piepras?juma. Tom?r praks? bankas reti kad pieprasa atmaks?t overdraftu, ja vien attiec?gais klients nav devis ?pa?u iemeslu ?aub?m par to, vai ?is overdrafts tiks atmaks?ts. Fiks?ta termi?a kred?tl?nija – kred?tl?nija ar termi?u no 3 l?dz 12 m?ne?iem. Kred?tl?nija izmaks?jama da??s no noteiktu minim?lo lielumu un katra izmaks?jam? da?a var b?t ar 1, 3 vai 6 m?ne?u termi?u, nep?rsniedzot kred?tl?nijas gala termi?u. Termi?aizdevumi - tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu, un tie atmaks?jami vair?k?s vienl?dz?g?s da??s vai ar? visa j?nomaks? termi?a beigu datum?. Iz??ir tr?s veida termi?aizdevumus: Aizdevumi projektu finans??anai - t?di aizdevumi, kas tiek izsniegti liel?ku kapit?lieguld?jumu projektu finans??anai. ??du aizdevumu atmaks??anas vien?gais vai galvenais avots ir naudas pl?sma, k?du nodro?ina attiec?gais projekts. ?rvalstu aizdevumi - aizdevumi ?rvalstu vald?b?m un to valsts uz??mumiem. Parasti ?ie aizdevumi ir lieli, t?p?c tos izsniedz uz vid?ju vai ilgu termi?u. Atviegloto aizdevumu kategorijai ir rakstur?gas zem?kas nek? tirg? valdo??s procentu likmes un parasti tie ir ilgtermi?a. ??dus aizdevumus liel?koties izsniedz tikai vald?bas sponsor?tas instit?cijas, un ??di aizdevumi tiek paredz?ti t?m valsts tautsaimniec?bas nozar?m, valsts rajoniem vai valst?m, kam nepiecie?ama ekonomiska pal?dz?ba. Secin?jumi un priek?likumi No darba izriet sekojo?i secin?jumi: ??m?js var nepild?t savas saist?bas attiec?b? pret kreditoru; No secin?jumiem izriet ??di priek?likumi: ?is kred?ta veids sp?j aptvert jebkuras preces; ?slaic?gais kred?ts – faktorings; Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts ----------------------- [pic] [pic] [pic] [pic] [pic] |
|
|
Смотреть онлайн бесплатно
Онлайн видео бесплатно