Online video hd
Смотреть просто видео
Официальный сайт physbook 24/7/365
Смотреть видео бесплатно
|
||||||||||||
|
РефератыСтрахование (169)Strahovanie
Размер: 39.66 KB
Скачан: 359 Добавлен: 25.10.2006 Latvijas Universit?te Ekonomikas un Vad?bas Fakult?te Finansu instit?ts Kursa darbs Apdro?in??an? Apdro?in??anas veidi Latvij?. R?ga 2000 Saturs. Ievads 3 Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te 4 1. Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana) 8 1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t? apdro?in??ana [2;1]. 8 1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g? apdro?in??ana. 9 1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?. 10 1.4. Za??s kartes. 11 1.5.Uz??muma apdro?in??ana. 12 1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. 13 2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus 14 2.1. Vesel?bas apdro?in??ana. 15 2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana. 16 2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana. 17 2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana. 17 3. ?pa?uma apdro?in??ana 19 3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana. 21 3.1.1. ?ku apdro?in??ana 21 3.1.2. Mantas apdro?in??ana. 22 3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana. 22 Secin?jumi un priek?likumi. 24 Izmantojam?s literat?ras saraksts. 25 Pielikumi 26 Ievads Kursa darba temats ir ”Apdro?in??anas veidi Latvij?”. ??s temats ir izv?l?ts, jo autore v?l?jas vair?k uzzin?t par apdro?in??anas sabiedr?b?m, to pied?v?tiem pakalpojumiem un pr?mijam. Lai b?tu iesp?jams to uzzin?t, ir j?izskata likumdo?anas normat?vie akti, noteikumi, apr??inu metodes. 1. p?t?t apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?tos pakalpojumus; 2. p?t?t pr?mijas apr??in??anas metodes; 3. analiz?t apdro?in??anas sabiedr?bu darb?bu; 4. izdar?t secen?jumus un priek?likumus. Kursa darbs ietver 3 da?as: 1. apdro?in??anas formas, to raksturojums, tendences, aktu?lit?te; 2. nedz?v?bu apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana) 3. dz?v?bas apdro?in??anas tirgus. Pla??ik ir skat?ta p?d?ja gada statistika, jo t? ir b?tisk?ka un svar?g?ka. Sa?sin?jumi: AAS – apdro?in??anas akciju sabiedr?ba, Da?iem nepublic?tiem datiem netiks dotas atsauces. Apdro?in??ana, tas raksturojums, tendences un aktu?lit?te Kopum?, v?rt?jot Latvijas apdro?in??anas tirgu p?d?jos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaid?ms, ka ?? tendence tuv?ko gadu laik? turpin?sies. Tirgus savu pies?tin?jumu v?l nav sasniedzis, ?pa?i tas attiecin?ms uz dz?v?bas jeb uzkr?jo?o apdro?in??anu. Bez tam, komp?niju skaits p?d?jo 2-3 gadu laik? praktiski bijis nemain?gs, kas ?auj tirgu uzskat?t par sam?r? stabilu. Tom?r j??em v?r?, ka ES direkt?vas nosaka, ka sabiedr?b?m var atv?rt fili?les un veikt apdro?in??anu citas dal?bvalsts teritorij? bez sevi??as komp?nijas ar no??irtu kapit?lu izveido?anas. Tas neap?aub?mi n?kotn? veicin?s ?rvalstu apdro?in?t?ju aktivit?tes Latvij?. 1999.gads Latvijas tirg? ir bijis sam?r? neitr?ls, savuk?rt 1998.gad? Latvij? pirm?s priv?t?s apdro?in??anas sabiedr?bas tika izveidotas ?obr?d Latvijas apdro?in??anas sabiedr?bas ir sp?j?gas uz??m?jiem un priv?tperson?m pied?v?t vispla??ko, Eiropas standartiem atbilsto?u apdro?in??anas pakalpojumu spektru. Latvijas izdev?gais ?eogr?fiskais st?voklis veicina tranz?tp?rvad?jumu att?st?bu, t?d?? daudzi apdro?in?t?ji Apdro?in??ana ir valsts ekonomikas b?tiska sast?vda?a, kura ir pak?auta piepras?juma-pied?v?juma likumsakar?b?m. Piepras?jumu p?c apdro?in??anas pakalpojumiem ?obr?d negat?vi ietekm? iedz?vot?ju zem? maks?tsp?ja un nepietiekam? inform?t?ba par apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu priek?roc?b?m. Tom?r p?d?jo gadu rezult?ti liecina par ekonomikas atvese?o?anos un apdro?in??anas sektora att?st?bu. Ir ?oti svar?gi pan?kt to, lai sabiedr?ba saprastu ka apdro?in??anas bizness da??ji nosaka sabiedr?bas stabilit?ti un tas ir atkar?gs ne tikai no iedz?vot?ju maks?tsp?jas, bet ar? no likumdo?anas un kontrol?jo?o strukt?ru darba. Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug no gada uz gadu un klientiem tiek pied?v?tas visda??d?k?s iesp?jas, visda??d?kaj?s jom?s k? var apdro?in?t visus nepiecie?amos objektus. Par apdro?in??anas objektu var b?t: 1. fizisko vai juridisko personu ?pa?ums; Apdro?in?juma ??m?ja pr?mijas apjoms atkar?gs no apdro?in??anas veida, summas, riska pak?pes un apdro?in??anas ilguma. Pr?mijai j?b?t t?dai, lai t? segtu: R??inot pr?mijas, ?em v?r? ??dus faktorus: 1. infl?ciju, jo naudas v?rt?ba main?s un no ?odien iemaks?taj?m pr?mij?m n?kotn? vajadz?s izmaks?t apdro?in??anas atl?dz?bas; Lai nodarboties ar apdro?in??anas uz??m?jdarb?bu ir nepiecie?ama licence, ko izsniedz “APDRO?IN??ANAS UZRAUDZ?BAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku un katram atsevi?kam apdro?in??anas veidam. 1. pielikum? redzams k?das licences ir izsniegtas Latvijas apdro?in??anas sabiedr?b?m. Lai paaugstin?tu dro??bu l?gumos ir j?paredz: Nelaimes gad?jumu un saslim?anas gad?jumos nosakot pr?mijas lielumu Liel?ks risks, liel?ka varb?t?ba saslimt, liel?ks pr?mijas apjoms. Klients aizpildot l?gumu sniedz ??da veida inform?ciju [9; 6]: Apr??inot pr?miju ir j??em v?r? ne tikai attiec?gaj? noda?? piemin?tie faktori, bet ar? citu apdro?in??anas sabiedr?bu izstr?d?t? apr??inu sist?ma, klientu piesaist??anas veidi. Zinot vair?k inform?cijas par cit?m sabiedr?b?m, uz??mums ir konkur?tsp?j?g?ks. Svar?gi ar? savlaic?ji veidot uzkr?jumus un rezerves lai pasarg?tu uz??mumu no neparedz?tiem zaud?jumiem. Nedz?v?bas apdro?in??anas tirgus (risku apdro?in??ana) Pr?mijas veidi nedz?v?bas apdro?in??an?: viens no viegl?k apr??in?miem veidiem ir riska pr?mija. Riska pr?mija ir iemaksa, kura nosedz tikai sagaid?m?s izmaksas. Riska pr?mija neietver izdevumus, komisijas naudu. Riska pr?mija = sagaid?mais pieteikumu bie?ums * sagaid?m?s izmaksas uz 1 pieteikumu. Pr?miju nosaka ?emot v?r? iepriek??jo gadu statistikas datus. Pr?mijas likmes noteik?ana balst?s uz datu un faktu anal?zi, it ?pa?i pag?tnes l?gumos noteikto pr?miju lielumu un to lielumu ietekm?jo?iem faktoriem [9; 10]. Ja dati ir neprec?zi un neatbilsto?i, tad apr??in?t?s pr?mijas b?s nepareizas. Piem?ram, ja pr?mijas lielums b?s noteikts p?r?k liels, tad sabiedr?ba var zaud?t savu apdro?in??anas tirgus da?u, pazaud?t klientus. 1.1.Sauszemes transportl?dzek?u ?pa?nieku civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t? apdro?in??ana [2;1]. Apdro?in?juma n?m?js ir transportl?dzek?a ?pa?nieks vai likum?gs t? lietot?js. L?gumu sl?dz ar jebkuru r?c?bsp?j?gu personu. L?gumu var nosl?gt no 15 dien?m l?dz 1 gadam vai uz p?ris dien?m. Pr?miju nosaka atkar?b? no transportl?dzek?a veida, tipa, pieder?bas, lieto?anas m?r?a, transportl?dzek?a piln?s masas. Apdro?ina pret ??da veida riskiem: 1. ce?u satiksmes negad?jumiem, Apdro?in??anas pr?miju lielumu noteik?anas faktori: 1. Apdro?in??anas pr?miju samazina l?dz 50%, ja apdro?in??ana bijusi sp?k? 12 m?ne?us pirms l?guma sl?g?anas un ?aj? laik? ?pa?nieks neizrais?ja ce?u satiksmes negad?jumu. Apdro?in??anas sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus, kuri nodar?ti tre?ajai personai limita robe??s, p?r?jo sedz negad?juma izrais?t?js. Apdro?in??anas sabiedr?ba sedz vesel?bai nodar?tos zaud?jumus ??dos apm?ros: Ls katrai personai; 1.2.Transportl?dzek?a ?pa?nieka civiltiesisk?s atbild?bas br?vpr?t?g? apdro?in??ana. Notiekot negad?jumam, kuros zaud?jumi p?rsniedz oblig?t?s apdro?in??anas atbild?bas limitu, personai neb?s j?atmaks? virslimits. Apdro?in??anas riski: [18;1] 1. ce?u satiksmes negad?jums – nobraucot no ce?a, apg??oties, kr?tot , iebraucot bedr?; 2. dabas katastrofa – atl?dzina zaud?jumus transporta l?dzeklim, kam zaud?jumi ir rad?ju?ies no zibens, v?tras, krusas, pl?du, akme?u nogruvumu darb?bas. 3. ugunsgr?ks, 4. vand?lisms, 5. z?dz?ba. Apdro?in??ana darbojas Latvijas teritorij? vai ?rpus t?s. Atl?dz?bas veidi: 1. tranaportl?dzek?a aizvieto?ana, Apdro?in??anas sabiedr?ba nosaka maksim?lo limitu, par k?du t? ir ar mieru apdro?in?t, piem. AAS BALTAI maksimali pie?auts limits ir 500 000 Ls. 1.1. tabula Atbild?bas limits atkar?b? no iemaks?tas apdro?in??anas pr?mijas AAS BALTA |Apdro?in??anas pr?mijas | Atbild?bas limits tiek pied?v?ts papildus oblig?tajai apdro?in??anai. Piem?ram, klients apdro?in?jies uz 1 gadu, iemaks?jot apdro?in??anas pr?miju 25 Ls v?rt?b?, vi?a viet? sedz izdevumus, kuri nep?rsniedz 2000 Ls, iepriek? sedzot oblig?to apdro?in??anas limitu. Pr?miju likmes main?sies atkar?b? no AAS. 1.3. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?. Vad?t?ja un pasa?ieru apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem paredz atl?dz?bu izmaksu sakar? ar nelaimes gad?jumu - p?k??u, negaid?tu, no apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas apdro?in?tajai personai rad?jis miesas boj?jumus br?d?, kad t? ir atradusies polis? nor?d?taj? transporta l?dzekl?. Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in??anu nelaimes gad?jumiem un to rad?taj?m sek?m (apdro?in?t?s personas n?ve, ?erme?a locek?a zudums, p?rejo?a darbnesp?ja utt.), ietverot nelaimes gad?juma rad?to medic?nisko izdevumu apdro?in??anu. Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties apdro?in?juma summas apm?ru, no kuras, iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, saska?? ar atl?dz?bas noteik?anas tabulu procentu?li tiks noteikta apdro?in??anas atl?dz?ba. Ja nelaimes gad?juma sekas nav nor?d?tas atl?dz?bas noteik?anas tabul?, tad atl?dz?ba tiek apr??in?ta p?c p?rejo?as piln?gas darbnesp?jas perioda ilguma, kuras c?lonis ir nelaimes gad?jums. Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties personu skaitu, kas tiks apdro?in?ti nelaimes gad?jumam, konkr?t? transporta l?dzekl?. Apdro?in?juma summu (maksim?lo atbild?bas apm?ru), no kuras procentu?li tiek apr??in?ta apdro?in??anas atl?dz?ba, var izv?l?ties robe??s no 500Ls l?dz 25 000 Ls. Apdro?in??anas pr?mija ir atkar?ga no klienta izv?l?t?s apdro?in?juma summas (maksim?l? atbild?bas apm?ra), k? ar? no personu skaita, kuras tiek apdro?in?tas. Nelaimes gad?jums – noz?m? p?k??u, negaid?tu, neparedz?tu, no apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu, kas rada miesas boj?jumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplic?ties ar satricin?jumu, me???jumu, l?zumu utt.. 1.4. Za??s kartes. Za?? karte ir starptautisks civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas l?gums, ko nosl?dz Latvijas Republikas re?istr?ta transpotrl?dzek?a ?pa?nieks valst?, kur? ir izveidota OCTA sist?ma un kura ir Za?as kartes sist?mas dal?bvalsts kop? 1998. gada 1. j?lija [7;4]. Past?v divu veidu Latvijas Za??s kartes: 1. Za?? karte, kas ir sp?k? tikai Za??s kartes sist?mas dal?bvalst?s, bet nav sp?k? Latvij?. Minim?lais apdro?in??anas periods ir 15 dienas. Tas ir izdev?gi tiem klientiem , kuri ?rzem?s uzturas neilgu laiku; Za?? karte ir motoriz?t? transporta l?dzek?a vad?t?ja civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??anas polise. T? ir vad?t?ja atbild?bas apdro?in??ana par citai personai vai t?s mantai nodar?to kait?jumu. a ?rvalst?s ir radies ce?u satiksmes negad?jums, tad zaud?jumus apr??ina un atl?dzina t?s Za??s kartes dal?bvalsts, kur? tas ir noticis. 1.2. tabula Za??s kartes tarifi (Ls), kas der?gi ?rpus Latvijas robe??m | |15 dienas |1 m?nesis |7 m?ne?i |1 gads | ?ie dati attiec?s uz 1998 gadu. No tabulas var secin?t, ka tarifi ir augsti, ja ?em v?r? apst?kli, ka ?rzem?s ir stingras pras?bas, apdro?ina liel?s naudas summ?s k? ar? atl?dz?bas ir lielas sal?dzin?jum? ar Latviju. 1.5.Uz??muma apdro?in??ana. Iesp?jams apdro?in?t gan uzn?mumam piedero??s ?kas, pamatl?dzek?us, ra?o?anas l?dzek?us, remonta izdevumus. [8; 77] Ja grib apdro?in?t ?kas un b?ves, tad var ?emt v?r? ieguld?jumus telpu remont?, iek?telpu apdar?. Maks?jumu nosaka no ?kas tipa, tehnisk? st?vok?a, signaliz?cijas, ugunsdro??bas sist?m?m. Uz??mumi parasti apdro?in?s bilances v?rt?b?; re?li t? nesedz visus radu?os zaud?jumus, t?p?c iesaka apdro?in?ties uz??muma atjauno?anas v?rt?b?. Apdro?in??anas pr?mija atkar?ga no apdro?in?juma summas, riskiem, l?dzek?u v?rt?bas. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta t?d? apm?r? k?ds ir nepiecie?ams, lai veiktu atjauno?anas darbus. Ja uz??mums nodarbojas ar b?vniec?bu, tad tas var apdro?in?t b?vlaukuma iek?rtas, tehniku, b?vdarbus. Ja veic b?vdarbus, tad procesam piem?ro visu risku apdro?in??anas polisi, kas ietver apdro?in??anos pret dabas stihij?m, uguns nodar?tajiem kait?jumiem, z?dz?bu, neuzman?bas sek?m b?vdarbu veik?anas laik?. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek apr??in?ta t?mes v?rt?b?, lai atk?rtoti veiktu tos b?vdarbus, kuriem nodar?ti zaud?jumi un atjaunotu zudu?o. Apdro?in??an? v?lams iek?aut apdro?in??anu pret ugunsgr?kiem, jo p?c statistikas datiem ugunsgr?ki ir visbie??k notiku?i ra?o?anas ?k?s, dz?vojamos sektoros. Aizdeg?an?s iemesli ir sekojo?i – elektroniskie, neuzman?ga apie?an?s ar uguni, ?aunpr?t?ga dedzin??ana. Daudzi uz??mumi, kuriem ir lieli ra?o?anas cehi un kuri nodarbojas ar ra?o?anu ir izdev?gi izmantot komplekso apdro?in??anas polisi. 1.6. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. Uz??m?jiem tiek pied?v?ts papildus ?pa?uma apdro?in??anai apdro?in?ties pret ?pa?uma apdro?in??anas risku izrais?tiem zaud?jumiem uz??muma pe???, kas radu?ies uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas period?, t. sk. apdro?in?t?js sedz ?aj? period? izmaks?t?s darbinieku algas un uz??muma past?v?g?s izmaksas. ?? apdro?in??ana paredz zaud?jumu atl?dz?bu l?dz uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas perioda beig?m, t.i., piln?gai uz??m?jdarb?bas atjauno?anai vai l?dz polis? noteiktam termi?am, atkar?b? no t?, kur? notikums iest?jas pirmais. Oblig?ta pras?ba pie uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??anas ir ?pa?uma apdro?in??ana. ??s apdro?in??anas izpratn? sekojo?as ?pa?uma apdro?in??anas risku grupas var izrais?t uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anu: ugunsgr?ka rad?tie boj?jumi, v?tras, krusas, pl?du rad?tie zaud?jumi, in?enierkomunik?ciju av?rijas, ?dens rad?tie boj?jumi, z?dz?ba un laup??ana. Apdro?in?juma summa tiek apr??in?ta, izejot no eso?ajiem finansu datiem, ?emot v?r? uz??muma att?st?bas tendences un prognozes. Apdro?in??anas pr?miju apr??ina no apdro?in?juma summas, ?emot v?r? klienta izv?l?tos ?pa?uma apdro?in??anas riskus, attiec?go telpu un 2. Dz?v?bas apdro?in??anas tirgus Dz?v?bas apdro?in??ana ir viens no pieprasit?kiem apdro?in??anas veidiem. ?odienas Latvijas dz?v?bas apdro?in??anas tirgus st?vokli, un tas p?d?jo gadu statistiku var redz?t 3. pielikum?. Ja ir augsts nelaimes , saslim?anas vai citu gad?jumu skaits, tad attiec?gi pieaug izdevumi, pr?miju likme palielin?s, bet ja ir zems apdro?in??anas notikumu skaits, tad izmaksas samazin?s un pr?miju likme samazin?s. Bruto pr?mijas apr??in??ana [9;14 ]. Par pamatu ??s pr?mijas apr??in??anai ??m v?r?: 1. riska pr?miju, 2. izdevumus (uz katru polisi, past?v?g?s izmaksas, u.c. izmaksas), 3. komisijas naudu, 4. neparedz?to apst?k?u ietekmi, 5. invest?ciju ien?kumus. Bruto pr?mija = riska pr?mija+ izdevumi Risku veidi dz?v?bas apdro?in??an? [9;1]. 1. notiek nelaimes gad?jums, sabiedr?bai j?atmaks? vair?k nek? t? bija pl?nojusi, 2.1. Vesel?bas apdro?in??ana. Pasaul? medic?na ir viena no d?rg?kaj?m un dinamisk?kaj?m nozar?m. Ar? Apdro?in??anas sabiedr?bas iedz?vot?jiem un to darba dev?jiem s?ka pied?v?t vesel?bas apdro?in??anas pakalpojumus. ?is vesel?bas apdro?in??anas pied?v?jums ir izstr?d?ts t?, lai aptvertu to visu medic?nisk?s apr?pes pakalpojumu loku, kas b?tisks darba dev?jam - profilaktisk?s apskates, vakcin?cijas, medic?nisk? apskate jau p?c apdro?in??anas l?guma nosl?g?anas (iepaz??an?s ar izv?l?to ?imenes ?rstu un vesel?bas p?rbaude), neatliekam? medic?nisk? pal?dz?ba, medic?niskais transports, diagnostikas un ?rstniec?bas pas?kumi doktor?tos un medic?nas centros, oper?cijas, paaugstin?ta komforta apst?k?i stacion?ros, atlaides zob?rstniec?bai, apmaks?tas sporta nodarb?bas peldbaseinos un trena?ieru z?l?s, darbinieku ?imenes locek?u vesel?bas apdro?in??ana. No darba ??m?ju puses ir svar?gi, lai darba dev?js nodro?in?tu t?das soci?l?s garantijas, k? vesel?bas apdro?in??ana. Turkl?t ar? darba dev?ji arvien bie??k p?rliecin?s par to, ka izdev?g?k ir laikus par?p?ties par savu darbinieku vesel?bu. Vesel?bas apdro?in??ana ir br?vpr?t?ga apdro?in??ana, paredzot segt maks?jumus par apdro?in?tiem sniegtajiem ?rstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus nenodro?ina valsts no oblig?t?s vesel?bas apdro?in??anas l?dzek?iem. Piem?ram apdro?inoties un iemaks?jot pr?miju 500 Ls v?rt?b? apdro?in??anas sabiedr?ba apmaks?s pilnu vesel?bas apr?pi ?rst?joties pie Ja klients apdro?in?s, tad tiks apmaks?ti ??di pakalpojumi: Apdro?inoties klientam ir iesp?jams sa?emt daudzus medic?niskos pakalpojumus l?t?k, kas ir diezgan izdev?gi gan pa?am klientam, gan Citas apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in?ties pret nelaimes gad?jumiem, ievainojumiem, apsald?jumiem, apdegumiem, saind??anos, pret p?rejo?u vai palieko?u darba sp?ju zudumu. 2.2. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana. Tas ir veids k? ikviens ?rsts var apdro?in?t iesp?jamos zaud?jumus, kas var rasties tre?ai personai sakar? ar k??dainu profesion?lo darb?bu Saska?? ar likumu “ Par prakses ?rstiem” (st?jas sp?k? ar 1997. gada Var apdro?in?t savu profesion?lo atbild?bu, ar? prakses ?rsta vad?b? str?d?jo?o nesertific?to ?rstu profesion?lo atbild?bu. Apdro?in??anas sabiedr?ba atl?dzina zaud?jumus pacientam, ekspert??u izdevumus, kas saist?ti ar pretenzijas izskat??anu, ?rstniec?bas personas izdevumus. Maksa par apdro?in??anu ir atkar?ga no t? pie k?das riska grupas konkr?t?s specialit?tes ?rsts pieder. Apdro?in??anas pr?miju iemaksas nav augstas, piem?ram, ja klients v?las apdro?in?t savu profesion?lo atbild?bu 2.3. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana. Neviens nav piln?b? pasarg?ts no da??diem nelaimes gad?jumiem, kas ikdienas neparedz?ti var notikt gan darb?, gan atp?t?. Nelaimes gad?jumu apdro?in??ana ir veids, kas tiek pied?v?ts gan priv?tperson?m, gan ar? uz??mumiem, un paredz atl?dz?bu par nelaimes gad?jumu rezult?t? ieg?taj?m traum?m, invalidit?ti vai n?vi. Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? klientiem iesp?ju pa?am izv?l?ties nepiecie?amo teritorijas segumu. Tas var b?t gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan ar? visa pasaule. Apdro?in??ana neattiecas uz: 1. nelaimes gad?jumiem, kuru tie?s vai netie?s c?lonis ir kar? vai kuri notiku?i iek??ju nek?rt?bu rezult?t?, 2. kodolener?ijas tie?as vai netie?as iedarb?bas rezult?t?, 3. apstarojumi, 4. saind??an?s. Ja nelaimes gad?juma br?d? apdro?in?tais ir sasniedzis pensijas vecumu, tad apdro?in??anas atl?dz?ba tiek izmaks?ta pensijas veid?. 2.4. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana. Dodoties ?rzemju ce?ojum?, ir izdev?gi apdro?in?t iesp?jamos izdevumus par neatliekamiem medic?niskiem pakalpojumiem p?k??as saslim?anas vai traumas rezult?t?, k? ar? izdevumus par repatri?ciju. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana ir oblig?ta, dodoties uz V?ciju, Franciju, Sp?niju, ?pa?uma apdro?in??ana Sasniedzot noteiktu ekonomisk?s att?st?bas l?meni, aizvien liel?ka uzman?ba tiek piev?rsta ieguld?jumu veidam un to dro??bai. ?pa?ums ir tas, kas rada iesp?jas gan peln?t, gan baud?t sava darba aug?us, t? ir viena no labkl?j?bas paz?m?m un ar? garantij?m. Apdro?in??anas sabiedr?bas uz?emas saist?bas atl?dzin?t zaud?jumus, ko apdro?in?tajam ?pa?umam rad?ju?i ugunsgr?ks, dabas stihija (zibens, v?tra, krusa, pl?di), eksplozija, ?dens nopl?de, z?dz?ba, laup??ana, vand?lisms. Viens no piepras?t?kajiem veidiem, ko papildus ?pa?uma apdro?in??anai pied?v? "R?gas Apdro?in??anas sabiedr?ba", ir uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. Tas noz?m?, ka, notiekot negad?jumam ar apdro?in?to ?pa?umu, k? rezult?t? tiek p?rtraukta vai kav?ta uz??muma darb?ba, radu?os zaud?jumus sedz apdro?in?t?js. Apdro?in?t ?pa?umu var gan t? ?pa?nieks, gan ?pa?nieka pilnvarota persona, ta?u atl?dz?bas sa??m?js jebkur? gad?jum? var b?t tikai ?pa?nieks. 3.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana.
?pa?uma ties?bas uz ?k?m (privatiz?tu dz?vokli) apstiprina viens no ?iem dokumentiem: nekustam? ?pa?uma v?rt??anas biroja lieta, pirkuma- p?rdevuma l?gums, kur? apstiprin?ts Zemesgr?matu noda??, mantojuma ties?bu apstiprino?i dokumenti, pa?vald?bas l?mums par ?kas denacionaliz?ciju un t?s pie?em?anas-nodo?anas akts un tml. P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a r?c?b? eso?o dokument?ciju sabiedr?bas darbinieks veic ?pa?uma apskati un nov?rt??anu, vienojoties ar apdro?in?juma ??m?ju par apdro?in?juma summas lielumu un apdro?in??anas riskiem (gad?jumiem). ?kas var adro?in?t atjauno?anas v?rt?b? (ja to nolietojums nep?rsniedz 30%) un faktiskaj? v?rt?b?. Atjauno?anas v?rt?ba - tie ir izdevumi, kas nepiecie?ami, lai uzb?v?tu t?da pa?a tipa, izm?ru un kvalit?tes ?ku, ieskaitot projekt??anas izmaksas. Atjauno?anas v?rt?bu neiespaido ?kas atra?an?s vieta un to nevar sal?dzin?t ar t?s tirgus cenu. ?kas faktisk? (eso??) v?rt?ba - v?rt?ba, ja no atjauno?anas v?rt?bas atskaita nolieto?anos. Nereti apdro?in?juma ??m?js cen?as samaks?t maz?k, nosakot zem?ku ?pa?uma v?rt?bu, ta?u ?aj? gad?jum? zaud?jumi ar? tiks atl?dzin?ti par attiec?gi zem?ku summu, t?p?c svar?g?kais – izv?l?ties pareizo apdro?in?juma summu. Pamatrisks, apdro?in?t ?kas, ir apdro?in??ana ugunsgr?ka gad?jumam, p?r?jos riskus izv?las apdro?in?juma ??m?js. Tie ir - dabas stihiskie post?jumi (v?tra, pl?di, krusa), in?enierkomunik?ciju av?rijas, tre?o personu prettiesiska r?c?ba (konstrukt?vo elementu nozag?ana un boj??ana, spr?dziena izrais??ana), sadursme. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no vair?kiem faktoriem - ?kas ugunsdro??bas, tehnisk? st?vok?a, ?kas uzb?ves materi?la 3.1.2. Mantas apdro?in??ana. Protams, notiekot iepriek? min?tajiem apdro?in??anas gad?jumiem, ?ku apdro?in??anas polise nesegs zaud?jumus, kas b?s radu?ies ?k? vai dz?vokl? atrodo?ai mantai. T?p?c, lai neb?tu j?uztraucas par savu mantu, ir j?apdro?ina ar? t?. Apdro?in?juma summu nosaka savstarp?ji vienojoties apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, ?emot v?r? mantas faktisko (eso?o) v?rt?bu. Protams, ja manta ir tikko ieg?d?ta vai ir ?oti lab? st?vokl?, to var apdro?in?t ar? jaunv?rt?b?. J?atceras, ka sa?emt atl?dz?bu atbilsto?i faktiskajam zaud?jumam b?s iesp?jams tikai tad, ja t? b?s apdro?in?ta piln? faktisk? v?rt?b?. Parasti apdro?in??anas sabiedr?bas mantas apdro?in??an? pied?v? tos pa?us riskus, k?di ir ?ku apdro?in??an?. ?pa?nieks var apdro?in?t visu mantu, kas atrodas vi?a dz?vokl? vai m?j? – m?beles, audio un video un elektronisko aparat?ru, sadz?ves tehniku, m?jsaimniec?bas priek?metus, ap??rbu, apavus, da??du invent?ru. Zemnieku saimniec?bu 3.1.3. M?jdz?vnieku apdro?in??ana. M?jdz?vnieku ?pa?niekiem sabiedr?b? ir iesp?jams apdro?in?t m?jdz?vniekus - liellopus, zirgus, c?kas, aitas un kazas, ??irnes su?us un ka?us, k? ar? citus m?jdz?vniekus. Zaud?jumi klientam tiek atl?dzin?ti, ja apdro?in?tie m?jdz?vnieki g?ju?i boj? vai ar? tos nepiecie?ams piespiedu k?rt? likvid?t no jebkura veida slim?b?m, nelaimes gad?jumiem (elektrisk?s str?vas iedarb?bas, saules vai karstuma d?riena, ak?tas uzp??an?s, nosmak?anas, no??aug?an?s, saind??an?s, no ??skas vai ind?ga kukai?a kodiena, sadursmes ar transporta l?dzekli un citiem negad?jumiem). Secin?jumi un priek?likumi. 1. Latvij? laika gait? ir izveidojies stabils apdro?in??an?s tirgus, apdro?in??anas sabiedr?bu sast?vs ir nemain?gs. Apdro?in??anas sabiedr?bas ie?em lielu tirgus da?u un ir pieaudzis to pamatkapit?ls. Latvij? ir noregul?ta likumdo?ana. Alianse un Baltijas Transporta Apdro?in??ana, bet liel?kas dz?v?bas apdro?in??anas sabiedr?bas – Baltikum dz?v?ba, Estora un Latva. Izmantojam?s literat?ras saraksts.
Apdro?in??ana, AP 1-3-1
Nepublic?tie materi?li: 14. “ Sauszemes transporta l?dzek?u apdro?in??anas noteikumi “
1. pielikums LATVIJAS APDRO?IN?T?JIEM IZSNIEGT?S LICENCES Alterna – Viva |x | | | | | | | | | | | | | | | | | |x | | |Baltikums 1. pielikums (turpin?jums) Dati: LR Apdro?in??anas uzraudz?bas inspekcija (dati uz 28-08-2000) (boj?jumiem, ko ?pa?umam nodara uguns, eksplozija, atomener?ija, zemes iegrim?ana un citas stihijas); |
|
В хорошем качестве hd видео
Онлайн видео бесплатно